Īsumā par bībelisko ūdens kristību

Bībeliskā ūdens kristība:

  • notiek Jēzus vārdā (ar Viņa autoritāti) – Ap. d. 2:38, t.i. Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā – Mat. 28:18-20;

 

  • ir domāta tam:
    • kas pieņem Jēzus krusta nāvi, kā samaksu par izdarītiem grēkiem – Jāņa 12:32;
    • kuram ir sava paša ticība Jēzum Kristum – Gal. 3:26-27; Kol. 2:10-12; 1. Pēt. 3:21, tajā skaitā ticība tam, ka Viņš ir augšāmcēlies – 1. Kor. 15:3-4;
    • kas ir izvēlējies sekot Kungam Jēzum – Jāņa 8:12;
    • kas nekaunas apliecināt Jēzu publiski – Mat. 10:32-33;
    • kas ir nožēlojis savus grēkus – Lūk. 13:3; Ap. d. 2:38;
    • kas vēlas kristīties ar nolūku saņemt grēku piedošanu – Ap. d. 2:38;

 

  • ir iegremdēšana ūdenī:
    • Pirmā gadsimta grieķu valodas darbības vārds “baptō” nozīmē iemērkt. Taču, “baptizō”, no kuras ir cēlies vārds “kristīt”, ir intensīvā forma no “baptō” un nozīmē “pilnīgi iemērkt”, tātad: “iegremdēt”.
    • Līdzīgi lietvārds “kristība” vai “kristīšana” ir tulkojums no ļoti līdzīgiem, ja ne identiskiem, Jaunās Derības grieķu vārdiem “baptisma” un “baptismos”. “Baptisma” un “baptismos” abi divi nozīmē “iegremdēšana”. Šo vārdu nozīmē vienmēr ietilpst iegremdēšanas nozīme.
    • Šīs definīcijas ir saskaņā ar to, ko mēs atrodam Jaunajā Derībā attiecībā uz kristības fizisko izpildīšanu: Mat. 3:13-16; Jāņa 3:23; Ap. d. 8:38-39; Rom. 6:3-5; Kol. 2:12.
    • Vārds “baptize” angļu valodā radies, burtu burtā tulkojot grieķu valodas vārdu “baptizō”. Tā angļu valodā radās vēl nebijis vārds, ar kuru sāka apzīmēt kristību, pilnīgi neatspoguļojot tā sākotnējo nozīmi. Varat iedomāties, kas būtu noticis, ja tādā veidā būtu tulkota visa Jaunā Derība! Ar cik daudziem vārdiem būtu papildinājusies angļu valoda! Latviešu valodas vārds “kristīt” arī neapgaismo grieķu valodas vārda “baptizō” fiziskās izpildīšanas veidu. Pareizais tulkojums būtu vienkārši “iegremdēt”, jo vārdu “baptizō” lietoja tādā nozīmē pirmajā gadsimtā, kad krāsoja drēbes, utt. Taču kristiešu kristības (iegremdēšanas) kontekstā Dievs vārdā “iegremdēt” iekļauj dziļu nozīmi, kura arī izskaidro, kādēļ Dievs izvēlējies vārdu “iegremdēt” un nevienu citu.
    • Jaunajā Derībā izmantotais grieķu valodas vārds, kurš nozīmē “apslacīt”, ir “rhantizō”. Taču “rhantizo” nekad un nevienā vietā Jaunajā Derībā nav izmantots vārda “kristīt” nozīmē.
    • Ir arī citi grieķu valodas vārdi Jaunajā Derībā, kuri nozīmē “liet”, “izliet” un “uzliet virs”. Piemēram, Mar. 14:3 beigās “tā... lēja uz” ir tulkots no vārda “katecheen”. (Mar. 14:3 beidzas ar: “... tā to lēja uz Viņa galvu.”) Taču neviens no šiem pirmā gadsimta grieķu valodas vārdiem, kas nozīmē “liet”, “izliet” vai “uzliet virs”, nekad Jaunajā Derībā nav izmantots vārda “kristīt” nozīmē.

[Colin Brown (General Editor), The New International Dictionary of New Testament Theology, Vol. 1 & 2, Zondervan Publishing House, Grand Rapids, Michigan, 1986.] 

  • ir Dieva darbs:
    • kas cilvēkam pievieno Kristus nāves upura glābšanas spēku – Rom. 6:3;
    • kurā cilvēks līdz ar Kristu tiek aprakts nāvē, „lai tāpat kā Kristus, kas caur Tēva godību uzmodināts no mirušajiem”, arī cilvēks, kas kristās, „staigātu jaunā dzīvē” – Rom. 6:4; skat. arī Kol. 2:10-12;
    • kas:
      • ir uz (lai saņemtu) grēku piedošanu – Ap. d. 2:38; Ap. d. 22:16;
      • iedod Svēto Garu – Ap. d. 2:38;
      • glābj – 1. Pēt. 3:21; Marka 16:15-16;
      • ietērpj cilvēku Kristū – Gal. 3:26-27;
    • kurā cilvēks piedzimst no augšienes un ieiet Dieva valstībā (Viņa draudzē) – Jāņa 3:1-5.

 





Dieva darbs evanģēlija atkārtošanā kristībāRom. 6:3-7Kol. 2:9-12