Bībele un maģija
Maģija ir bijusi sāpīga problēma daudziem cilvēkiem pasaulē jau daudzus jo daudzus gadus. Maģija ir darbība, ko Dievs Savā vārdā, Bībelē, ir saucis dažādos vārdos, Šeit mēs, galvenokārt, lietosim vārdu “maģija”, tomēr ir jāsaprot, ka Rakstos šī un līdzīgas darbības tiek sauktas dažādos vārdos. Šādas personas un viņu darbība tiek saukta par burvjiem (2. Moz. 22:17),pareģiem (3. Moz. 19:31), zīlniekiem (3. Moz. 19:31), apvārdotājiem (Jer. 27:9), buršanu (1. Sam. 15:23), burvestību (2. Ķēn. 9:22; Jes. 47:9; Ap. d. 8:11), burvju mākslām (2. Ķēn. 17:17) un vārdošanu (Jes. 47:9).
Lasot vietas, kur tas viss aprakstīts, ir visciešāk jāņem vērā tas, ka šīs lietas ļoti strikti ir nolādējis Dievs. Bija stingri aizliegts ņemt dalību šajās lietās. Burvei bija jāmirst (2. Moz. 22:17). Tas, kurš griezās pie “pareģiem” vai “zīlniekiem”, tika uzskatīts par “apgānītu” (3. Moz. 19:31), un Dievs “uzlūkos viņu ar dusmīgu vaigu” un “iznīcinās viņu no viņa tautas vidus” (3. Moz. 20:6). Dievs ir teicis, lai tie, kuri nodarbosies ar šīm lietām, neatrastos starp Viņa ļaudīm (5. Moz. 18:10), jo šādi rīkojoties, viņi centās darīt “to, kas ir ļauns tā Kunga acīs” (2. Ķēn. 23:24). Jaunajā Derībā maģija tiek iekļauta starp “miesas darbiem”. Personām, kas nodarbojas ar šīm lietām, ir teikts, ka viņas “nemantos Dieva valstību” (Gal. 5:19-21).
Secinājums ir nepārprotams: maģija un tai līdzīga darbība nav savienojama ar kalpošanu un Dieva pielūgšanu. Ir nolādēta ne tikai faktiskā nodarbošan ās ar šīm lietām, bet arī konsultēšanās ar personām, kas nodarbojas ar maģiju, tiek uzskatīta par apgrēcību.
Daudziem vissvarīgākais ir jautājums, kādēļ šīs lietas ir tik ļoti nolādētas. Daudziem tas ir iesācies ar ziņkārības apmierināšanu. Taču ir skaidrs, kādēļ Dievs pilnībā nav ar viņiem apmierināts. Tādēļ, ka šādi zināšanu un palīdzības līdzekļi ir tā Kunga vārda noraidījums (1. Sam. 15:23). Sauls, pirmais Izraēla ķēniņš, sadusmoja Dievu. Dusmu iemesls tiek izskaidrots šādi: “Tā Sauls nomira savu ļauno darbu dēļ, ko viņš bija nodarījis pret to Kungu – tā Kunga vārda dēļ, ko viņš nebija turējis, un arī tāpēc, ka viņš bija griezies pie mirušo garu izsaucējas un bija to izvaicājis, bet nebija jautājis to Kungu; tāpēc Viņš lika tam mirt un nodeva ķēniņa valsts varu Dāvidam, Isaja dēlam” (1. Sam. 10:13-14).
Tomēr mēs vēl neesam runājuši par to, kas daudziem ir galvenais attiecībā uz maģiju. Daudziem nemaz nav vēlēšanās piedalīties šādās darbībās, lai iegūtu zināšanas vai apmierinātu ziņkāri. Tomēr ir liela interese par to cilvēku šķietamām spējām, kas nodarbojas ar maģiskām lietām. Vai viņiem ir spēks, kas varētu negatīvi ietekmēt citus? Vai viņi spēj apvārdot? Izmantot “ļauno aci”, nolādēt, pateikt nākotni vai veikt līdzīgas darbības?
Vispirms ir jāsaka, ka viens no galvenajiem šādu cilvēku mērķiem ir krāpšana. Jēzus brīdināja par cilvēkiem, kas darīs zīmes un brīnumus: “Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, ir izredzētos” (Mat. 24:24).
Vēl ir arī jāatzīmē, ka nav tāda spēka, kas varētu sacensties ar Dievu. Divos gadījumos, kas aprakstīti Jaunajā Derībā, cilvēki, kuriem piemita maģiskas spējas, tika nostādīti aci pret aci ar tiem, kuri sludināja Kristus evaņģēliju. Abos gadījumos šie cilvēki saprata, ka Dieva spēks ir daudz lielāks par jebkuru cita veida varu, kāda nu varētu viņiem būt (skat. Ap. d. 8:4-24; 13:4-12).
Vēl vairāk, lai arī kāds spēks pasaulē varētu pastāvēt, tas pilnībā nobāl Dieva priekšā. Apustulis Pāvils apgalvo: “Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne kāda cita radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Rom. 8:38-39). Arī apustulis Jānis mums atgādina: “Jūs, bērniņi, esat no Dieva, un esat viņus uzvarējuši; jo lielāks ir tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē” (1. Jāņa 4:4).
Maģija ir jāuzskata par realitāti un draudiem. Cilvēkiem nevajadzētu iesaistīties nevienā no tās darbībām. Iesaistīšanās tajās ir Dieva noliegšana. Pie tam, kristiešiem nav jābaidās no tiem, kas iesaistās maģiskās darbībās. Nav spēka, kas ir lielāks par Dievu. “Un nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē” (Mat. 10:28).
