Patiesība par Jūsu pestīšanu.
Vārds evaņģēlijs nozīmē 'labā vēsts'. Vienīgi caur Jēzus Kristus evaņģēliju Jūs varat tikt pestīts, t.i., saņemt grēku piedošanu un baudīt labas attiecības ar Dievu. Vienīgi caur Kristus evaņģēliju Jūs varat izbēgt no elles – Dieva taisnīgā soda par grēkiem. Evaņģēlijs ir labā vēsts, un Jums tā ir vajadzīga!
Dieva vārds – Bībele, māca, ka Jūs esat radīts Dieva līdzībā, bet Jūsu paša grēks Jūs ir atšķīris no Dieva. Jesajas grāmatā 59:1-2 (59. nodaļā 1. un 2. pantā) ir rakstīts:
(Skat. arī Ecēhiēla grāmatu 18:20; Pāvila vēstuli romiešiem 7:9.) „Dievs ir gaisma un Viņā nav it nekādas tumsības” (1. Jāņa vēstule 1:5). Pat viens grēks Jūs jau atšķir no Dieva. Lai tiktu pestīts, nepietiek ar to, ka Jūs esat labs un godīgs. „Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības” (Pāvila vēstule romiešiem 3:23).
Jēzus Kristus ir Jūsu vienīgā cerība! Kaut arī Dievs vēlas, lai visi cilvēki tiek izglābti, Dieva pestīšanas dāvana ir atrodama tikai Jēzū Kristū. Jēzus teica:
(Skat. arī Apustuļu darbus 4:12). Uz Jēzus Kristus upura pamata, Dievs piedāvā Jums taisnību ticībā uz Jēzu Kristu, kas ļaus Jums baudīt labas attiecības ar Dievu, t.i., mūžīgo dzīvību (Pāvila vēstule romiešiem 3:21-26).

Jūs varat iegūt šīs labās attiecības ar Dievu tikai tad, ja Jūs esat gatavs nožēlot, t.i., atgriezties no visiem saviem grēkiem. Jēzus teica:
Jums ir jākļūst par Jēzus Kristus mācekli, t.i., sekotāju un jāmācās no Viņa kā no sava Kunga. Jēzus teica:
Lai padarītu Jēzu par Kungu, Jums ir jānododas Jēzum Kristum bez noteikumiem.
Jums vienmēr ir jābūt gatavam citu cilvēku priekšā apliecināt Jēzu par Kungu un neaizliegt Viņu. Daudziem agrīnajiem kristiešiem tas, ka viņi apliecināja Jēzu, maksāja ļoti daudz, pat dzīvību. Arī mūsu dienās ir valstis, kurās, apliecinot Jēzu, cilvēki cieš sociālus un finansiālus zaudējumus un dažreiz pat tiek fiziski ietekmēti. Tomēr cilvēks nevar nodot sevi Dievam, būdams slepens māceklis, kā Mateja evaņģēlijs 10:32-33 skaidri norāda:
Turpmāk tekstā minētā ilustrācija var palīdzēt saprast, ko nozīmē mācīties no Jēzus Kristus kā no Sava Kunga. Tas attēlo trīs kategorijas, kurās var sadalīt visus dzīvos, par sevi atbildēt spējīgos cilvēkus. Apļi simbolizē cilvēka dzīvi, krēsls simbolizē cilvēka dzīves troni, un krusts simbolizē Kristu.
Pirmais cilvēks (no kreisās) netic Jēzum, nesauc sevi par kristieti. Otrais cilvēks tic, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, varbūt apmeklē dievkalpojumus vai pat lasa Bībeli laiku pa laikam, taču viņš nav nokāpis nost no savas dzīves troņa.
Trešais cilvēks ne tikai tic, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, bet ir arī nokāpis no savas dzīves troņa, un ir atļāvis Jēzum tur uzkāpt. Viņš ir nolēmis dzīvot kā Jēzus Kristus māceklis. Kaut arī šis trešais cilvēks tāpat ir grēcinieks un nedzīvo perfektu dzīvi, tomēr tikai šis cilvēks ir gatavs pestīšanas saņemšanai, jo ir vienīgais, kas ir darījis Jēzu par savu kungu.
Darījis Jēzu
par savu kungu
Protams, Jums visu šo nopietni būtu jāapsver, pirms Jūs izlemjat sekot Jēzum, kā tas Kungs pats arī ieteica Lūkas evaņģēlijā 14:28-32. Tomēr nedrīkst aizmirst Dieva vareno žēlastību, kas spēj padarīt mācekļa drēbes pilnīgi baltas (Atklāsmes grāmata 3:5) arī tad, ja māceklis ir iekritis dubļos. Dievs tikai prasa Jūsu sirdi, lai Jūs uzceltos no dubļiem tad, kad esat tajos iekritis. Ja Viņam būs Jūsu sirds, tad pateicīga un izmainīta dzīve tam sekos.
Taču, arī tad, kad Jūs esat tā sagatavojies pestīšanas saņemšanai, kaut kam vēl ir jānotiek, pirms Jūs varat ieiet Kristū, kur atrodas grēku piedošana, pestīšana. Jums ir jākristās.
Mēs dzīvojam Jaunās derības laikā. Vārds derība nozīmē 'pakts', 'līgums', 'vienošanās'. Dievs nosaka derības noteikumus. Cilvēks var tikai derību pieņemt vai noraidīt, attiecīgi iegūstot svētību vai lāstu.
Jaunā derība ir aprakstīta grāmatā, ko sauc „Jaunā Derība”. Taču Jaunā derība nesākās ar Jēzus piedzimšanu, bet tika ieviesta ar Jēzus Kristus krusta nāvi. Nodibinot Savu Svēto Vakarēdienu nepilnu dienu pirms Viņš tika krustā sists, Jēzus teica: „Šis biķeris ir Jaunā derība manās asinīs, kas par jums tiek izlietas” (Lūkas evaņģēlijs 22:20). Skat. arī Vēstuli ebrejiem 9:16-18. Attiecīgi Vecā derība ar tās bauslību tika krustā sista (Pāvila vēstuli efeziešiem 2:14-16; Pāvila vēstuli kolosiešiem 2:14-17).
Neilgu laiku vēlāk, Vasarsvētku dienā, kā tas aprakstīts Apustuļu darbos 2. nodaļā, cilvēki pirmo reizi iegāja Jaunās derības dzīvē, paklausot apustuļa Pētera teiktajam 38. pantā:
(Pētera Svētā Gara iedvesmotie vārdi saskan ar to, ko Jēzus bija pavēlējis Saviem apustuļiem pēc Savas augšāmcelšanās – skat. Mateja evaņģēliju 28:18-20; Marka evaņģēliju 16:15-16.)
Tātad, zem Jaunās derības, ūdens kristība ir tas brīdis, kad Jūs saņemsiet grēku piedošanu un Svēto Garu. Kristība glābs (Pētera 1. vēstule 3:21; Apustuļu darbi 22:16; Jāņa evaņģēlijs 3:3-5), jo tajā brīdī Dievs Jums pievienos Kristus nāves upura glābšanas spēku (Pāvila vēstule romiešiem 6:3). Jūs līdz ar Kristu kristībā tiksit aprakts nāvē, lai, tāpat kā Jēzus Kristus Sava Tēva godības spēkā tika uzcelts no mirušiem, arī Jūs dzīvotu atjaunotā dzīvē (Pāvila vēstule romiešiem 6:4; Pāvila vēstule kolosiešiem 2:10-12).
Ūdens kristība ir Dieva, nevis cilvēka roku darbs un savā fiziskajā izpildījumā tā ir pilnīga kristāmās personas iegremdēšana ūdenī. Jaunā Derība tika uzrakstīta pirmā gadsimta grieķu valodā, kurā darbības vārds bapto (βαπτω) nozīmē ‘iemērkt’. Taču, baptizo (βαπτιξω), no kuras ir cēlies vārds kristīt, ir intensīvā forma no bapto un nozīmē ‘pilnīgi iemērkt’, tātad: ‘iegremdēt’. Līdzīgi lietvārds kristība vai kristīšana ir tulkojums no ļoti līdzīgiem, ja ne identiskiem, Jaunās Derības grieķu vārdiem baptisma (βαπτισμα) un baptismos (βαπτισμος). Baptisma un baptismos abi divi nozīmē ‘iegremdēšana’. Šo vārdu nozīmē vienmēr ietilpst iegremdēšanas jēdziens. Šīs definīcijas ir saskaņā ar to, ko mēs atrodam Jaunajā Derībā attiecībā uz kristības fizisko izpildīšanu: Mateja evaņģēlijs 3:13-16; Jāņa evaņģēlijs 3:23; Apustuļu darbi 8:38-39; Pāvila vēstule romiešiem 6:3-5; Pāvila vēstule kolosiešiem 2:12.
Ūdens kristība ir domāta tikai tam, kuram ir sava paša ticības izpratne. Pāvils kristiešiem Kolosā raksta:
Zīdainis nespēj kristīties, ticēdams Dieva spēkam, kas uzmodināja Jēzu no miroņiem. Bībelē nekrista zīdaiņus. Skat. arī: Pāvila vēstuli galatiešiem 3:26-27; Pētera 1. vēstuli 3:21; Apustuļu darbus 8:12.
Tātad, bībeliskā kristīšana ir iegremdēšana ūdenī Kristus vārdā uz grēku piedošanu tam, kuram ir sava paša ticība. Nepareiza ir gan ūdens uzšļakstīšana vai uzliešana, gan zīdaiņa kristīšana, gan kristīšanas nesaistīšana ar grēku piedošanu. Šie ir novirzieni, kas ar laiku ienāca kristīgajā pasaulē, bet nepieder pie Kristus un Viņa apustuļu mācības.
Dieva prāts ir, lai Jūs pēc kristības, pateicībā Viņam, ietu pa svētīšanas ceļu, praktiski realizējot svētumu savā dzīvē, lasot un darot Jaunās Derības mācību, dzīvojot un pielūdzot Dievu Svētajā Garā – tā paliekot Dieva pestīšanā. Vēstulē ebrejiem 12:14 ir rakstīts:
Dieva griba ir, lai tas notiktu praktiskā sadraudzībā, sadarbībā un Dieva pielūgšanā ar citiem kristiešiem (Vēstule ebrejiem 10:23-25). Lai Dievs Jūs svētī!
© Viktors Barviks, 2011.g.
Dieva darbs: evaņģēlija ieviešana
1. Kor. 15:1-4

Dieva darbs evaņģēlija atkārtošanā kristībā
Rom. 6:3-7
Kol. 2:9-12
