Jēzus pielūgšana
Bībelē ir tāda kārtība: Tēvs sūtīja Jēzu, bet Tēvs un Jēzus sūtīja Svēto Garu. Savukārt Svētais Gars rāda uz Jēzu (Jēzus mācekļi ir "kristieši", nevis "Svētā Garinieki"), bet Jēzu rāda uz, t.i. atklāj Tēvu. Pastāv kārtība, ka mācekļi pielūdz Tēvu Jēzus vārdā vai caur Jēzu šajā laikā, kad Jēzus ir pakļāvis Sev Tēvam un Svētais Gars ir pakļāvis Sevi Jēzum un Tēvam - laikā pirms mūžības.
Kaut gan Bībeles uzstādījums ir pielūgt Tēvu caur Jēzu Svētajā Garā, tomēr Bībelē varam atrast tekstus, kur Jēzus tiek lūgts un pielūgts. Par Jēzus lūgšanu – skat. Ap. d. 8:59. Par pielūgšanu es citēšu LTG! 8. stundu:
Vārdam proskyneō* ir atšķirīga nozīme pielūgšanas ziņā nekā vārdam latreuō.Proskyneō sakņojas skūpsta idejā, t.i. skūpstīt uz (pros) kaut ko, tā kā sūtīt gaisa skūpstu kādam dievam, kā tas attēlots uz ēģiptiešu ciļņiem. Starp senajiem grieķiem šis vārds tika izmantots, lai apzīmētu dievu dievināšanu, nokrītot pie zemes, metoties pie kājām, metoties ceļos (ļoti iespējams tāpēc, ka bija jāmetas pie zemes, lai skūpstītu zemi (zemes dievu) vai kādu dieva attēlu). [7]
Turklāt pie pielūgšanas ārējās rīcības apzīmēšanas, proskyneō var apzīmēt atbilstošo iekšējo godbijības un pazemības nostāju” [8]. Tiesa gan: iekšējais izpaužas ārējā. Tātad, proskyneōnozīme saskan ar jēdzienu, ko mēs parasti apzīmējam ar vārdu “pielūgt”. Turpmāk šajā II. iedaļā mēs arī lietosim vārdus “pielūgt” un “pielūgšana” tādā nozīmē, taču neaizmirstot to, ka pielūgšanas un godināšanas jēdzienā arī ietilpst ikdienas kalpošana.
Vienīgi Dievs var tikt pielūgts (Mat. 4:10)a, nevis cilvēki (Ap. d. 10:25-26)a, nevis eņģeļi (Atkl. 19:10; 22:8-9)a. Taču Dēls pieņēma pielūgšanu (Mat. 14:33; 28:9; uc.)a. [9] Šajā iedaļā apskatīsim kristiešiem nepieciešamo “iekšējo attieksmi” un tai piemēroto izpausmi pielūdzot Dievu.
* burtiski “[es] pielūdzu”
a Visos šajā rindkopā minētajos tekstos atrodas vārda proskyneō locījumi grieķu valodas tekstā, neraugoties uz to, ka latviešu valodā tie ir tulkoti ar dažādiem vārdiem [35].
7. Gareth L. Reese, New Testament History: Acts, College Press, Joplin, Missouri, 1991.
8. Jim McGuiggan, The Book of 1 Corinthians, Star Bible Publications, Inc., Fort Worth, Texas, 1984.
9. John M. Hurt, Bible correspondence course lesson: Acceptable Worship.
7. Gareth L. Reese, New Testament History: Acts, College Press, Joplin, Missouri, 1991.
8. Jim McGuiggan, The Book of 1 Corinthians, Star Bible Publications, Inc., Fort Worth, Texas, 1984.
9. John M. Hurt, Bible correspondence course lesson: Acceptable Worship.
Proskyneō ir galvenais vārds J.D., kas apzīmē pielūgšanu. Taču, Jēzus pieņēma proskyneō, t.i. pielūgšanu: Mat. 14:33; 28:9; 28:17; Jāņa ev. 9:38; Atkl. 5:6-14. Atkl. 1:17 mēs varam redzēt nevis vārdu proskyneō, bet tā darbību Jāņa rīcība attiecība pret Jēzu. (Pēteris un eņģelis noraidīja proskyneō (Ap. d. 10:25-26; Atkl. 19:10; 22:8-9).) Tātad, Bībele mudina pielūgt Tēvu, bet arī atsevišķās vietās atrodam piemēru, ka tiek mudināts pielūgt Dēlu.
