Iespējams tagad jūs jautājiet: “Vai mani jākristī?” vai arī “Vai man jākristī savu bērnu?” vai “Cik vecai jābūt personai, lai to kristītu?” Pēc atbildēm uz šiem jautājumiem mums jāvēršas pie Dieva vārda. Ko saka Bībele?

APMĀCĪBA NĀK PIRMS KRISTĪBAS

 

Pēc Bībeles, apmācība vienmēr nāk pirms kristības. Jēzus teica saviem apustuļiem Galilejā: “... eita un darait par mācekļiem [māciet] visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis” (Mateja 28:19-20). Pirmkārt, apustuļiem bija jādara cilvēki par sekotājiem, mācot cilvēkiem Labo Vēsti par Jēzu Kristu. Tad tiem bija jākristī tie, kuri izlēma sekot Jēzum. Tikai tie cilvēki, kuri bija atbilstošā vecumā, lai tos apmācītu, tika uzskatīti par pietiekami nobriedušiem, lai tiktu kristīti.

 

TICĪBA NĀK PIRMS KRISTĪBAS

 

Pēc Bībeles ticība vienmēr nāk pirms kristības. Īsi pirms tam, kad Jēzus atgriezās pie Tēva, viņš aizveda savus apustuļus uz Eļļas kalnu. Tur viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts” (Marka 16:15-16). Ticība nāk pirms kristības. Vispirms cilvēks tic Jēzum Kristum kā Dieva Dēlam. Tad šis cilvēks tiek kristīts. Ticības veids, kas noved pie kristības, ir paļāvīga ticība.

 

Tiek stāstīts notikums par jaunu zēnu, kurš tika iesprostots degoša nama augšstāvā. Kad ugunsgrēks ielauzās viņa istabā, viņš izbēga pa logu un karājās ārā pie palodzes. Liesmas lauzās ārā pa logu. Likās, ka zēns sadegs vai, krītot zemē, nositīsies. Tomēr viņš turējās pie palodzes ar nāvīgu satvērienu. Tad lejā nostājās spēcīgs vīrs un pacēla savas rokas. Viņš sauca: “Laidies vaļā, dēls! Es tevi noķeršu!” Zēns ļāvās kritienam un iekrita lielā vīra rokās.

 

Labā Vēsts ir tāda, ka Jēzus Kristus ir nācis mūs izglābt no ugunīgas nāves. Viņš ir mūsu Pestītājs, un viņš lūdz: “Laidies vaļā! Un Es tevi notveršu!” Ticības veids, kas ved pie kristības, ir ticība, kas “ielec” Jēzus rokās.

GRĒKU NOŽĒLOŠANA NĀK PIRMS KRISTĪBAS

 

Kad farizeji un saduķeji atnāca pie Jāņa, lai tiktu kristīti, viņš atteicās to darīt. Jānis tiem sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības? Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus” (Mateja 3:7-8).

 

Vasarsvētku dienā Pēteris sludināja saviļņojošu vēsti. Viņš secināja: “… Dievs viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā” (Apustuļu darbi 2:36). Kad cilvēki to dzirdēja, viņi jutās ļoti apbēdināti. Un tie izsaucās: “Brāļi, ko lai mēs darām?” (Apustuļu darbi 2:37). Pēteris tiem atbildēja: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu” (Apustuļu darbi 2:38). Ievērojiet, ka viņiem vispirms bija jāmaina sava sirds un dzīve. Tad viņus varēja kristīt. Grēku nožēlošana nāk pirms kristības.

 

KAS IR GRĒKU NOŽĒLOŠANA?

 

Grēku nožēlošana ir būt tik apbēdinātam par grēku, ka jūs beidzat grēkot. Tās ir izmaiņas sirdī un dzīvē.

 

Ievērojams erudīts zinātnieks lasīja sprediķi par grēku nožēlošanu. Viņš citēja daudzas rakstvietas. Viņa domas bija dziļas un pamatīgas. Tomēr viņš nespēja likt savai auditorijai saprast. Piecēlās vecs lauku sludinātājs. Viņš godbijīgi vaicāja: “Brāli, vai es drīkstu parādīt cilvēkiem to, ko es uzskatu par grēku nožēlošanu?” Erudītais sludinātājs teica: “Ļoti labi, tēvoci Jāni. Parādi mums, kas ir grēku nožēlošana!” Vecais vīrs gāja pa baznīcas aili, saucot: “Es dodos uz elli! Es dodos uz elli!” Tad pēkšņi viņš pagriezās un sāka iet pretējā virzienā, saucot: “Es dodos uz debesīm! Es dodos uz debesīm!” Tad viņš apsēdās.

 

Šis grēku nožēlošanas apraksts varbūt ir pārāk vienkāršs. Tomēr daudz patiesības ir tajā, ko vecais vīrs teica. Grēku nožēlošana ir apgriezties apkārt. Grēku nožēlošana ir atstāt to ceļu, kas ved uz leju un pagriezties uz to, kas ved augšup. Grēku nožēlošana ir nožēla, kas pārvērsta rīcībā. Tā ir kustība projām no ļaunā virzienā uz labo. Tā ir staigāšana Jēzus pēdās, savas sirds un dzīves izmainīšana. Jaunās Derības laikos tie, kuri bija pietiekami veci, lai mainītu savu sirdi un dzīvi, tika uzskatīti par pietiekami nobriedušiem, lai tiktu kristīti.

VAI MAZS BĒRNS JĀKRISTĪ?

No Svētajiem Rakstiem esam uzzinājuši, ka trīs lietas nāk pirms kristības: (1) apmācība, (2) ticība un (3) grēku nožēlošana. Lai jautātu, vai mazus bērnus var kristīt, jājautā sekojošais:

• Vai mazus bērnus var apmācīt?

• Vai mazi bērni spēj saprast Labo Vēsti?

• Vai mazi bērni spēj ticēt Jēzum un pieņemt viņu kā savu Pestītāju?

• Vai mazi bērni spēj izmainīt savas sirdis un dzīves?

  Kurš var atbildēt “jā” uz jebkuru no šiem jautājumiem?

NAMU ATGRIEŠANA

 

Daži cilvēki argumentē, ka Jaunās Derības laikos tika kristīti veseli nami (cilvēki, kas dzīvoja vienā mājā), un ka dažos no šiem namiem noteikti bija arī mazi bērni. Vai tā ir taisnība? Bībelē ir rakstīts tikai par četru namu atgriešanas gadījumiem. Izpētīsim katru gadījumu, jautājot: “Vai mazi bērni tika kristīti?”

 

PIRMKĀRT: KORNĒLIJS UN VIŅA NAMS

 

Par Kornēliju un viņa nama atgriešanos ir rakstīts Apustuļu darbu desmitajā nodaļā. Šeit mēs atrodam sekojošus faktus: (a) “Cēzarejā bija kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, virsnieks tā sauktajā itāļu rotā, ticīgs un dievbijīgs ar visu savu namu. Viņš deva ļaudīm daudz dāvanu un pastāvīgi lūdza Dievu” (Apustuļu darbi 10:1-2). (b) Kornēlijs, “saaicinājis savus radiniekus un tuvākos draugus, viņus jau gaidīja” (Apustuļu darbi 10:24), lai dzirdētu Pētera vārdus (Apustuļu darbi 10:24). (c) Šie cilvēki klausījās Pētera vēstījumu (Apustuļu darbi 10:27-43). (d) Svētais Gars nonāca lejā uz visiem tiem, kuri klausījās Pētera runā (Apustuļu darbi 10:44). (e) Visus viņus dzirdēja “mēlēs runājam un Dievu teicam” (Apustuļu darbi 10:46). (f) Pēteris “pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus vārdā” (Apustuļu darbi 10:48). (g) Viņi paklausīja. (h) “Tad tie lūdza, lai viņš dažas dienas pie tiem paliktu” (Apustuļu darbi 10:48).

Vai Kornēlija namā tika kristīti kādi mazi bērni? Atkal ievērojiet, ka viņš bija “dievbijīgs ar visu savu namu. Viņš deva ļaudīm daudz dāvanu un pastāvīgi lūdza Dievu.” Radinieki un draugi, kuri sapulcējās viņa mājā, klausījās Pētera vēstījumā, runāja dažādās valodās, slavēja Dievu, paklausīja Pētera pavēlei, kristoties, un uzaicināja Pēteri palikt vairākas dienas. Tās bija pieaugušu cilvēku darbības.

OTRKĀRT: LIDIJA UN VIŅAS NAMS

 

Lidijas gadījumā (Apustuļu darbi 16:11-15) nav norādījumu, ka Lidija bija precējusies. Arī bērni nebija pieminēti. Lidija bija turīga komersante, kura pelnīja sev iztiku, pārdodot purpursarkanu audumu. Šis audums bija tik dārgs, ka tikai karaļi un bagāti cilvēki varēja to atļauties.

Kad Lidija noticēja tam, ko teica Pāvils, viņa un visi cilvēki, kuri dzīvoja viņas mājā, tika kristīti. Tad Lidija uzaicināja Pāvilu un viņa ceļabiedrus savā mājā. Viņa teica: “Ja jums šķiet, ka es ticu Tam Kungam, tad nāciet manā namā un palieciet tur!” (Apustuļu darbi 16:15).

Lidijas saime, iespējams, sastāvēja no kalpiem. Šķiet, ļoti iespējams, ka viņa nebija precējusies. Ja viņa būtu precēta, viņa nebūtu bijusi tik piesardzīga pret Pāvila un viņa ceļabiedru uzaicināšanu savā mājā. Nav pierādījumu, ka Lidijas namā bija mazi bērni.

 

TREŠKĀRT: FILIPU CIETUMA UZRAUGS

 

Pēc tam, kad Filipos Lidija bija kristīta, Pāvils un Sīla tika arestēti, sisti un iemesti cietumā. Ap pusnakti viņi skaitīja lūgšanas un dziedāja dziesmas Dievam. Pēkšņi notika spēcīga zemestrīce. Cietuma pamati drebēja. Visas cietuma durvis atvērās, un cietumnieki tika atbrīvoti no ķēdēm.

Kad cietuma uzraugs pamodās, viņš ieraudzīja, ka cietuma durvis ir atvērtas. Viņš nodomāja, ka visi cietumnieki izbēguši. Viņš izvilka savu zobenu un gatavojās nonāvēties. Tomēr Pāvils skaļā balsī sauca: “Nedari sev nekā ļauna, jo mēs visi esam šeit” (Apustuļu darbi 16:28).

Tonakt Pāvils un Sīla “runāja Dieva vārdu viņam un visiem, kas bija tanī namā. Viņš tos uzņēma tanī pašā nakts stundā, nomazgāja tiem brūces, un tūdaļ viņš tika kristīts pats un visi viņa piederīgie” (Apustuļu darbi 16:32-33). Tad “viņš tos veda savā namā, sēdināja pie galda un priecājās ar visu savu namu, ka ticēja Dievam” (Apustuļu darbi 16:34).

Vai mazi bērni tika kristīti cietuma uzrauga namā? Atkal ievērojiet, ka visi cilvēki viņa mājās dzirdēja Labo Vēsti, tika kristīti un bija ļoti laimīgi par ticību Dievam. Tā ir pieaugušu cilvēku rīcība.

 

CETURTKĀRT: KRISPS

 

Visbeidzot, ir gadījums ar Krispu, Korintas sinagogas vadītāju. “Bet Krisps, sinagogas priekšnieks, ticēja Tam Kungam ar visu savu namu; un daudz korintiešu, viņu dzirdēdami, ticēja un tika kristīti” (Apustuļu darbi 18:8). Vai Krispa mājās tika kristīti mazi bērni? Acīmredzot, nē. Visi cilvēki, kas dzīvoja viņa mājā, bija pietiekami veci, lai ticētu Kungam Jēzum.

Visi notikumi šajos četros atgriešanas gadījumos ievēro rīkojumu, ko devis Jēzus un apustuļi. Apmācība ved pie ticības, un ticība pie kristības. Pēc Svēto rakstu izskatīšanas mēs secinām, ka Bībelē nav liecību par mazu bērnu kristību.

 

VĒSTURES LIECĪBA

 

Arī agrīnās baznīcas vadītāju raksti norāda uz to, ka kristība bija paredzēta cilvēkiem, kuri bija pietiekami veci, lai ticētu un nožēlotu grēkus. Justins Martīrs norādīja, ka pārliecināšana, ticība un grēku nožēlošana nāk pirms kristības. Ap 150. gadu pēc Kristus viņš rakstīja: “Tā kā daudzi ir pārliecināti un tic, ka mūsu mācītās un teiktās lietas ir patiesas, un apsola spēt dzīvot saskaņā ar tām, viņiem tiek mācīts gavēt, lūgties un lūgt Dievam pagātnes grēku piedošanu, kamēr mēs lūdzam un gavējam kopā ar tiem.” (Ievērojiet, ka ticība, grēku nožēlošana, gavēšana un lūgšana nāca pirms kristības.) Justīns Martīrs turpināja: “Tad mēs tos vedam tur, kur ir ūdens un tādā pat jaunas dzimšanas veidā, kādā mēs paši piedzimām no jauna, tie piedzimst no jauna” (Apoloģija I.61).

 

Klements no Aleksandrijas (ap 200. gadu pēc Kristus) teica, ka “Apmācīšana ved pie ticības, un ticība kopā ar kristību tiek apmācīta Svētajā Garā.” Klements secināja: “Mēs, kas esam nožēlojuši savus grēkus, atsacījušies no savām vainām un tiekam attīrīti ar kristību, skrienam atpakaļ mūžīgai gaismai, kā bērni pie sava tēva” (SkolotājsI.vi, 26.2; 30:2.32.1). Atbilstoši Klementam, apmācīšana, ticība un grēku nožēlošana nāk pirms kristības. Ievērojiet, ka šo agrīno baznīcas vadītāju rakstītais saskan ar iedvesmoto apustuļu mācību.

 

KO ŠEIT ESAM UZZINĀJUŠI?

Šajā stundā esam uzzinājuši vairākas svarīgas lietas:

• Apmācība nāk pirms kristības (Mateja 28:19-20). “Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina?” (Romiešiem 10:14).

• Ticība nāk pirms kristības (Marka 16:15-16).

• Grēku nožēlošana nāk pirms kristības (Apustuļu darbi 2:38).

• Agrīno baznīcas vadītāju rakstītais norāda, ka kristība bija cilvēkiem, kuri dzirdēja evaņģēliju, ticēja Jēzum Kristum kā Dieva Dēlam, pieņēma viņu kā Kungu un Pestītāju, atgriezās no grēka un pieņēma lēmumu kristīties.

• Nav liecību, ka Jaunās Derības laikos tika kristīti mazi bērni. Nav arī nevienas liecības par to, ka mazi bērni būtu kristīti otrā gadsimta pirmajā pusē.

Tad – kā un kad mazu bērnu kristības prakse tika uzsākta? Stunda “Mazu bērnu kristīšanas vēsture” izskaidros šo svarīgo jautājumu.