Tiem, kas ir vai ir bijuši pakļauti līderu sistēmai

TEOLOĢISKĀ PALĪDZĪBA CILVĒKIEM, KAS IR VAI IR BIJUŠI PAKĻAUTI
KIPA MAKKĪNA (KIP MCKEAN) LĪDERU SISTĒMAI.

Draudzes organizācija.

Piramīdas veida „līderu” (angliski „discipler”) struktūra draudzē un starp draudzēm ir nebībeliska. Tā dod "līderiem" nepamatotu un neveselīgu ietekmi uz pakļauto cilvēku dzīvi.
Par bībelisku draudzes organizāciju var lasīt: Pievēršanās Jaunās Derības draudzei .

Lūk. 22:25-26:

Bet viņš tiem sacīja: “Ķēniņi valda pār [izturas valdonīgi pret] tautām; un tie, kam vara pār tām, tiek saukti par labdariem. Bet jūs tā ne. Lielākais starp jums lai top kā jaunākais, un tas, kurš vada, lai ir kā kalps.”

Jēzus dienās ķēniņi valdīja pār [izturējās valdonīgi pret] tautām, bet Jēzus saka, ka tā nebūs ar Viņa mācekļiem. Tiem, kas vadīs Jēzus mācekļus, tas jādara, nevis uzkundzējoties, bet kalpojot.
Ja draudzē tas iespējams, draudzi vada vecajie (bīskapi). Jaunā Derība apraksta, kādām īpašībām jābūt draudzes vecajiem: 1. Tim. 3:1-7 (skat. arī 3:11); Tit. 1:6-9; 1. Pēt. 5:1-3. Lasot Jauno Derību, ir redzams, ka draudzi vienmēr vada nevis viens vecajs, bet vairāki. Attiecībā uz to darbības lauku – viņi ir tikai vienas draudzes gani: Ap. d. 14:23; 20:17,28; 1. Pēt. 5:1,2.
Tas, ka vecajie nedrīkst draudzei uzkundzēties, ir arī redzams 1. Pēt. 5:3.
Dieva valstībai ir tikai viens galvenais vadītājs − Jēzus Kristus.

3. Jāņa :9-11:

Es draudzei esmu rakstījis, bet Diotrefs, kas labprāt grib būt pirmais viņu vidū, neuzņem mūs. Tāpēc, kad nākšu, es pieminēšu viņa darbus, ko viņš dara, ļauniem vārdiem aprunādams mūs, un ar to viņam nepietiek, viņš pats neuzņem brāļus un neļauj to darīt tiem, kas to grib, un izstumj tos no draudzes. Mīļais, neseko ļaunajam, bet labajam. Kas dara labu, ir no Dieva; kas dara ļaunu, nav Dievu redzējis.

Diotrefs [gr. val. →] mīlēja būt pirmais. Viņš mīlēja varu un grēcīgi uzvedās. Viņš pat neuzņēma tos, ko apustulis Jānis bija sūtījis un izslēdza tos no draudzes, kas viņus uzņēma.
Šis teksts māca, ka katram kristietim ir tiesības pašam spriest par to, kas ir labs vai ļauns. Kristietim ir ne vien tiesības to darīt, bet arī Dieva dots pienākums. Citādi, kā Jānis varētu rakstīt: “neseko ļaunajam, bet labajam”. Jānis raksta, lai mācekļi nepakļaujas Diotrefam, šim draudzes līderim, kas bija aizgājis pa nepareizu ceļu.
Ebr. 13:17 nedrīkst patvaļīgi iztulkot pret Lūk. 22:25-26 un 3. Jāņa :9-11 patiesību.

Izmaiņas personībā.

Cilvēka personībā ir tādi aspekti, kuri nav morāli novērtējami un kuri nav maināmi. Piemēram, viens cilvēks ir intraverts, bet otrs ekstraverts. Abi divi tipi ir pieņemami Dievam.
Mēģinājumi mainīt šādus personības aspektus pēc līdera personības un grupas normas ir kaitīgi indivīda psiholoģiskajai veselībai.
Tādas manipulācijas nav no Dieva.
Skat. The Discipling Dilemma [angļu valodā].

Gal. 1:6-9:

Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam. Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju. Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to! Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to!

Pāvils bija darbojies, lai nodibinātu draudzes Galatijā, t.i. tagadējās Turcijas teritorijā. Taču viņš tur visu laiku neuzturējās. Bija kristieši, kas acīmredzot Pāvila prombūtnes laikā, ienāca un centās pārliecināt Galatijas nejūdu kristiešus, ka viņiem ir jāievēro Mozus bauslība, lai tiktu pestīti (skat. Ap. d. 15:1; Gal. 4:21; 5:4).
Pāvils Galatijas draudzēm raksta, ka tāda mācība ir viltus evaņģēlijs. Pāvils izmanto ļoti stingru valodu attiecībā uz tās mācības sludinātājiem. Pāvils saka: “lāsts pār to”. Viņš šos vārdus atkārto pat divas reizes (Gal. 1:8-9). “Mācekļi”, kas tā sludināja, bija Dieva nolādēti. Gal. 5:4 Pāvils raksta:

Jūs esat šķirti no Kristus, ja jūs bauslībā gribat tapt taisnoti, jūs esat žēlastību pazaudējuši.

Taču šis princips attiecas uz jebkuriem mēģinājumiem atklāti vai ar netiešiem norādījumiem uzspiest mācekļiem jebkura veida bauslību, t.i. likumus kā priekšnoteikumu pestīšanai, kas nav uzrādīts Dieva vārdā kā priekšnoteikums pestīšanai. Nav svarīgi, vai tie būtu Mozus likumi vai cita cilvēka likumi. Danijs Diksons raksta savā grāmatā Standing to Change/Changing to Stand: "Šis bija princips, ko Pāvils uzstādīja:

Neviena pavēle vai noteikums, kas nav uzrādīta ar tiešu apustuļu iedvesmotu mācību kā nepieciešama pestīšanai, nevar būt par noteikumu pestīšanas saņemšanai. Ja tā ir tā uzrādīta, ir noticis būtisks evaņģēlija patiesības pārkāpums. Un sekas ir bargas personai, kas tā dara (Galatieši 1:8-9)." [2]

Nav arī runa par to, vai uzspiesti likumi būtu vai nebūtu pieņemami vai derīgi. Pāvils apgraizīja Timoteju Ap. d. 16:3, lai tas varētu strādāt ar Pāvilu jūdu vidū. Tas bija derīgi. Taču, ja bija runa par apgraizīšanu, lai iegūtu pestīšanu, tad Pāvils kategoriski tam pretojās (Gal. 2:3-6; 5:1-4). Tātad, ja māceklim tiek pateikts: “Tu neesi uzticīgs kristietis, ja:

1) Tu necelies agri no rīta, lai pavadītu laiku Bībeles lasīšanā un lūgšanās,
2) Tu neģērbies noteiktā veidā,
3) Tu neapmeklē draudzes sapulces trīs vai četras reizes katru nedēļu,
4) Tu neaicini zināmu skaitu cilvēku katru nedēļu uz sapulcēm,
5) Tev nav “līdera”,
6) Tu neklausi savam “līderim”,”

tad ir noticis evaņģēlija patiesības pārkāpums.

Protams, māceklim ir jāmāca ievērot visu Jēzus Kristus (un Viņa apustuļu) mācību (Mat. 28:18-20), pateicībā par uzdāvināto pestīšanu (Ef. 2:8-10). Taču, māceklis ir šķirts no Kristus un žēlastību pazaudējis (Gal. 5:4; Rom. 9:30-33), ja tas savos darbos (ar saviem darbiem) grib tapt taisnots.

Ap. d. 2:42-46.

Jūdi bija sapulcējušies no visas pasaules, lai svinētu jūdu Vasarsvētkus.
Daļa no tiem kļuva par kristiešiem (Ap. d. 2:37-41) un neatgriezās mājās ieplānotajā laikā. Viņi uzturējās Jeruzalemē ilgāk, lai iepazītu apustuļu mācību par Dieva valstību (Ap. d. 2:42). Šie kristieši atradās, varētu teikt, “apustuļu Bībeles skolā”.
Šie kristieši tikās dienu dienā (Ap. d. 2:46). Tā notiek Bībeles skolās. Kristieši parasti pavada daudz vairāk laika kopā ar citiem kristiešiem Bībeles skolās nekā viņi to darīja pirms iestāšanās Bībeles skolā.
Vēlāk šie Ap. d. 2. nod. kristieši atgriezās savā dzīves vietā, kur viņu bija daudz mazāk vai arī viņi bija vieni paši. Tad, droši vien, vairākums no viņiem netikās ik dienu ar citiem kristiešiem, ja tie nebija viņu ģimenes locekļi vai darba biedri.
Dievs grib, lai kristieši domā un rūpējas par savu miesīgo ģimeni (skat. 1. Tim. 5:8; Ef. 5:22 - 6:4).

Ap. d. 2:47.

Tas Kungs ik dienas pievienoja viņu pulkam aizvien jaunus izglābtus cilvēkus.
Tas Kungs arī tagad ik dienas pievieno Savai draudzei (visā kopumā) aizvien jaunus izglābtus cilvēkus.

1. Jāņa 5:3:

Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti. . . .

Kol. 1:10 - Kristieši nes augļus katrā labā darbā, ne tikai pievēršot citus Kristum.

Jona un Jeremija.

Jona pievērsa ļoti daudz cilvēku Dievam (Jonas 3:5-10), bet viņam bija garīgās problēmas (Jonas 4:1-3).
Jeremija bija uzticīgs pravietis, lai arī savas dzīves laikā nepievērsa daudz cilvēku Dievam.

1. Tim. 2:4; 1. Kor. 1:27-28.

Dievs grib, lai visi cilvēki tiek izglābti.
Dievs glābj arī to, kas ģeķīgs, nespēcīgs, zems, nicināts un nav nekas pasaules acīs.
Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, dzīvo nabagi un vecāki cilvēki.
Dieva vēlēšanās ir viņus glābt.

Mk. 1:35.

Jēzus piecēlās rīta agrumā, lai lūgtu Dievu.
Ar to nevar pierādīt, ka Jēzus cēlās agri katru rītu, lai lūgtu Dievu.

Izmaiņas uzvedībā.

Bez šaubām, Dievs grib, lai grēcinieki maina savu uzvedību. Taču kā to panākt?
Pāvils bija apustulis nejūdiem (Rom. 11:13). Viņam, droši vien, tika pārmests, ka nemācīja nejūdu kristiešiem ievērot Mozus bauslību. “Pāvil! Tieši šiem, tik ļoti grēcīgiem pagāniem, tas ir vajadzīgs! Kā citādi mēs turēsim viņus pie dievbijības?!”
Taču Pāvils, Dieva iedvesmots, noraida šo pieeju Vēstulē galatiešiem.
Pāvils māca, ka izmaiņas uzvedībā ir Svētā Gara darbs (skat. Gal. 5:16-25).
Uz laiku jauns kristietis var tēlot ārkārtīgi garīgu kristieti, ievērojot sava “līdera” vai cita cilvēka likumus, bet vēlāk nāk sabrukums.
Dieva ceļš ir atļaut Svētajam Garam pakāpeniski mainīt kristieti no iekšienes. Tādas izmaiņas atnāk lēnāk, bet tās arī pastāv. Tās ir stabilas. Tikai šādas izmaiņas cilvēkā nodrošina nākošā panta svētību.

Atkl. 14:13:

Svētīgi mirušie, kas mirst iekš Tā Kunga no šī brīža...

Ir bībeliski jākristās, lai ieietu Kristū; skat. Patiesība par Jūsu pestīšanu.
Bet kristiešu dzīve ir maratons. Ja no daudziem, kas kristās, neviens nepaliek uzticīgs līdz sava mūža galam, tad kas ir panākts?

2. Kor. 3:17:

Tas Kungs ir Gars. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība.

Gal. 5:1:

Brīvībai Kristus mūs ir atbrīvojis. Tad nu stāviet tajā stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā.

Izmantots materiāls.

Liela daļa no šīm Dieva vārda patiesībām ir atspoguļotas video A House Divided, ar kura palīdzību šis materiāls tika sagatavots.
Danny Dixon, Standing to Change/Changing to Stand, Star Bible Publications, Inc., Ft. Worth, Texas, 1993, p. 92.

Citas saites.
REVEAL [angļu valodā]
"Honest to God" by Henry Kriete [angļu valodā]
The Emperor's New Clothes [angļu valodā]
The Truth Finally Comes Out [angļu valodā]